25. maijā, grāmatai īsti piemēroti lietainā pēcpusdienā, Grāmatu Kluba biedri tikās, lai apspriestu Silvanas de Marī grāmatu "Pēdējais Elfs". Šis stāsts par jaunā, pēdējā elfa ceļojumiem un piedzīvojumiem ir caurvīts ar labu humoru, interesantiem domu graudiem, kurus tā vien gribas izrakstīt, un arī filozofiju, kas tomēr nevienu tieši nenosoda un nemāca kā dzīvot. Tajā sajaukta fantāzija ar pavisam reālām, bet bieži ignorētām pasaules problēmām.
Daļa Grāmatu Kluba biedru uzskatīja, ka tulkojums, un, iespējams, arī orģināls, ir uzrakstīts samērā sausā valodā, bet citi - ka tā ir krāšņa un labi atspuguļo personāžus un to domāšanu. Kopā apsriedām ideju, kā būtu, ja cilvēkiem būtu iespējams kļūt līdzīgākiem elfiem. Tikai vai kāds to vēlētos? Tik jūtīgi uztvert pasauli ir grūti. Tika izvirzīta doma, ka elfi ir primitīvāki kā cilvēki, tuvāki pirmatnējai sapratnei par pasauli, tomēr daļa uzskatīja, ka viņi ir daudz augstāk attīstīti, tādēļ arī tā cilvēku neciesti. Vai, ja "Pēdējais Elfs" pārtaptu filmā, tā varētu būt tik pat laba kā grāmata? Es stipri apšaubu, jo ne jau kaujas ainas, bet varoņu domas veido tās īpašo rozmarīna smaržu. Kāda lasītāja saskatīja līdzību ar Bībeli, citi arī ar reāliem un vēsturiskiem notikumiem. Atsķirīgi tika vērtēta pēdējā pūķa, Erbrova Jaunākā, rīcība un uzvedība - gan kā klaja, tukša iedomība, kas nemainītos, gan kā pusaudžu maksimālisms, no kā viņš ar laiku izaugtu. Galu galā, vairums lasītāju nonāca pie secinājuma, ka grāmata ir laba, kā arī pilnīgi noteikti lasāma un interesanta ne tikai bērniem vai pusaudžiem. Kopumā tās vērtējums bija aptuveni četras zvaigznes no piecām. Vairāki biedri arī gribēja ļoti izlasīt tās turpinājumu - "Pēdējais Orks".
Manuprāt, tikšanās bija ļoti interesanta. Vai domājat, ka "pasaulē tā nenotiek" kā šajā fantāzijas darbā? Tiesa, varbūt uz Zemes nav elfu vārda burtiskajā nozīmē, tomēr arī starp mums ir savādākie, kas lēnām izzūd, jo ir ļoti grūti saglabāt savu "es" mūsdienu sabiedrībā. Ir arī kari un bērnunami, kur bērni mirst no bada, ģimenes, kas pamet savus bērnus, jo tos vienkārši nespēj vai nevēlas uzturēt. Es neuzskatu, ka "Pēdējais Elfs" ir tikai fantāzija, kurā nevar un nevajag meklēt sakarības ar reālo pasauli. Šī grāmata ir par Zemi, tikai mazliet pārveidotu, jo savādāk to neviens nelasītu - jau tagad ir cilvēki, kas atsakās redzēt grāmatā pateikto, mums blakus esošo, patiesību.
Inga Ērika Pētersone 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru