Halēda Hoseini „Pūķu ķērājs” (2003) ir smaga un provokatīva grāmata. Taču autora raitā valoda ļauj pārvarēt politiskās un sociālās nolemtības smagumu. Pēc grāmatas izlasīšanas dažiem radās interese uzzināt vairāk par Afganistānu un tās vēsturi. Stāsta centrā ir Amīrs, kurš izaudzis Kabulā, no kuras vēlāk bija spiests bēgt uz ASV. Viņa tēvs bija turīgs paštunu uzņēmējs, kurš audzina dēlu viens pats. Amīra vienīgais bērnības draugs ir Hazareju zēns Hasāns, kurš kalpo ģimenei. Hasans ir ļoti labs zēns, viņš aizstāv un godā Amīru. Kopā viņi piedalās pūķu laišanas sacensībās – vienā no Afganistānas bērnu mīļākajām nodarbēm. Tomēr kādu dienu Amīrs kļūst par liecinieku šausminošam notikumam, kas izmaina turpmāko viņa dzīvi un attiecības starp zēniem. 25 gadu vēlāk Amīrs atgriežas Afganistānā, lai izpirktu savu vainu. Grāmatu kluba tikšanās laikā šoreiz nenonācām pie centrālajām diskusiju tēmām. Tomēr šķita, ka lielos virzienos tās visiem bija skaidras – kultūra, etniskās grupas, emigrācija, reliģijas, karš. Sarunas raisījās par tēliem un to psiholoģisko portretējumu, piemēram, Amīra vēlmi izpirkt vainu pret savu bērnības draugu. Pretrunīgi tika vērtēts Amīra tēvs. Dažiem no mums likās, ka grāmatai ir divas daļas. Pirmajā daļā laiks rit lēnāk un dziļāk un intīmāk tiek izgaismota varoņu iekšējā pasaulē. Otrajā daļā, kur Amīrs atgriežas mūsdienu Afganistānā, notikumu ritējums šķiet straujāks un holivudiskāks. Tie, kuri bija redzējuši filmu, atzina, ka filma nav izdevusies tik labi kā grāmata. Tomēr mēs iesakām šo grāmatu izlasīt, lai iepazītu Afganistānu un labāk izprastu Afgāņu emigrantu likteņus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru