Vēstule no grāmatas autora

Iepriekšējā reizē, kad runājām par Pikadilī skvēru, kurš neatrodas Kumlā, nospriedām, ka varētu sazināties ar grāmatas autoru Hakanu Neseru un uzdot viņam pāris jautājumus, kas visvairāk rosināja mūsu diskusiju. Pirmkārt, mums saistošs likās pats nosaukums – it kā jau vienkārša un zināma patiesība - jo visiem taču skaidrs, ka Pikadilī svērs atrodas Londonā nevis Kumlā, tomēr tas izpelnījās mūsu uzmanību un mums prasījās papildus komentāri par šo izvēli arī no paša autora (protams, ja vien viņš būtu gatavs šādus komentārus sniegt). Otrkārt, diezgan plaša diskusija mums izvērtās par to, kas būtībā bija jau ārpus paša stāsta – mēs mēģinājām izspriest, kā neveiksmīgās attiecības starp Mauricu (grāmatas galveno varoni) un Sinhildu ietekmēja viņa turpmāko dzīvi. Jāatzīst gan, ka šie nebija vienīgie diskusijas jautājumi, tomēr par tiem mēs vienojāmies aizrakstīt autoram. Likās, ka pietiek tikai nolemt sazināties ar autoru, un lieta darīta, bet izrādījās – pirms tam vēl ir nepieciešams iegūt viņa kontaktinformāciju, un tas vairs nebija tik vienkārši. Hakans Nessers ir zviedru rakstnieks, diezgan populārs arī ārpus tās. Viņam ir sava mājas lapa un vairāki fanu uzturēti blogi, tikai kontaktinformācija publiski nekur nav pieejama. Lai varētu aizrakstīt cienījamajam grāmatas autoram, nācās pielietot gandrīz vai detektīva cienīgas metodes (viņš, kā detektīvromānu rakstnieks, to spētu novērtēt). Vispirms es atradu vairākas intervijas ar Hakanu Nesseru dažādos Zviedru medijos. Lai arī no rakstītā nesapratu ne vārda, tā es ieguvu žurnālistu kontaktinformāciju, kas viņu ir intervējuši. Aizrakstīju un pat saņēmu vienu atbildi, kas ieteica sazināties ar autora izdevēju – „Albert Bonniers Förlag”. No tā man visai ātri izdevās iegūt arī paša autora e-pastu. Mani laikam pavadīja veiksme, jo tanī pat dienā, kad aizsūtīju e-pasta vēstuli Hakanam Nesseram ar mūsu Grāmatu kluba jautājumiem, saņēmu arī pirmo atbildi, kurā viņš izteica prieku par to, ka mēs esam izlasījuši un apsprieduši viņa grāmatu, taču šobrīd viņš esot ceļā uz Indiju un mūsu jautājumiem pievērsīsies pēc atgriešanās. Ko viņš arī izdarīja – pēc neilga laika mēs saņēmām otru vēstuli, kurā bija komentāri par abiem jautājumiem, lūk kāds īsumā bija vēstules saturs:

* Grāmatas nosaukums ("...un Pikadili skvērs neatrodas Kumlā") ataino to situāciju, kad esi jauns un ilgojies būt Londonā, kur dzīve kūsā un kur uzstājas visas labākās grupas, taču tu esi iestrēdzis Kumlā – izmisīgi garlaicīgā Zviedrijas mazpilsētā. * Tas, kā Mauricu ietekmēja nepabeigtās attiecības ar Sinhildu, paliek lasītāju vērtēšanai, taču es ceru, ka jūs piefiksējāt grāmatas pirmo un pēdējo teikumu. Ir prieks, ka man ir lasītāji arī Latvijā. Starp citu Zviedrijā pēc grāmatas motīviem septembrī būs redzama filma. Visai interesanti, kas tur būs sanācis. Vislabākie vēlējumi visiem Grāmatu kluba biedriem.

Laiks ir zaglis. Laiks ir tilts. Tas bija pirmais un pēdējais grāmatas teikums un starp tiem paliek viss pārējais - Kumla, Pikadilī, skaņu plates, cigaretas, mīlestība un vienas vasaras notikumi.

Sākums