otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

35 kilogrami cerības

Jubilejas Grāmatu kluba tikšanās reize notika neparastā, bet omulīgā un viesmīlīgā vietā pie ,,Laipniem Kungiem,,. Bet sarunas tēma šoreiz bija franču rakstnieces Annas Gavaldas grāmata ,,35 kilogrami cerības,,. Piedāvājums izlasīt šo grāmatu man radās spontāni, jo pati to biju lasījusi pirms 2 gadiem, kad strādāju ar Bērnu lasīšanas veicināšanas programmu Bērnu žūrija. Grāmata bija paredzēta lasīšanai vecuma grupā 8.-9.klase. Atsaucība no bērniem bija liela, jo grāmata nebija bieza (!) un stāstīja par pusaudža problēmām, kas nebūt nav svešas arī pie mums…

Greguārs ienīst skolu — ienīst tik ļoti, ka līdz sestajai klasei jau divas reizes ticis atstāts uz otru gadu. Vienīgā vieta, kur viņš jūtas laimīgs, ir vectētiņa Leona būcenītis. Šajā patvērumā puisēns pavada garas stundas, meistarojot dažādas lietas. Taču, kad Greguārs tiek izslēgts no skolas, Leons sadusmojas ne pa jokam. Pirmo reizi mūžā viņš atsaka mazdēlam savu atbalstu un mierinājumu. Nu ir pienācis laiks kļūt pieaugušam…
Tas īsi par grāmatas sižetu. Taču saruna Grāmatu kluba biedriem ievirzījās daudz plašāk, tika pārrunātas mūsu valsts izglītības sistēmas realitātes, tās ietekme uz bērniem, īpaši individualitātēm. Diskusijās tika pārstāvēti dažādi viedokļiem, jo sanāca kopā gan skolotāji, gan studenti, gan bibliotekāri. Katrs no mums ceļā uz dzīves skolu ir izgājis caur skolas dzīvi, tāpēc vērtējumi bija dažādi ( no personiskās pieredzes, no psiholoģiskā viedokļa utt). Sarunas beidzot visi vienojās, ka katram augošam bērnam skolas un dzīves gaitās līdzās jābūt kādam svarīgam cilvēkam, kas atbalsta viņa centienos izaugt un veidot veiksmīgu dzīves ceļu.

Lolita Dreimane

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru