“Ja katra ar neapbruņotu aci redzamā zvaigzne būtu tik maza kā sāls graudiņš, Jūs tās varētu paņemt vienā tējkarotē. Bet ja Jūs gribētu aptvert visas zvaigznes visumā, Jums būtu vajadzīgs maiss 12,8 kilometru lielumā.” Šādus un vēl daudzus līdzīgus salīdzinājums min Stīvens Hokings un Leonards Mlodinovs savā grāmatā “Vēl īsāk par laika vēsturi,” kuru grāmatu klubā apspriedīsim 30.jūnijā. Šajā grāmatā Hokings vienkārī izklāsta plašākam lasītāju lokam grūti izprotamas lietas par visuma izcelsmi, tā attīstību, melnajiem caurumiem, četrām fundamentālajām mijiedarībām, relativitātes teoriju un kvantu fiziku. Laikā, kad Šveices lielajā hadronu paātrinātājā meklējam Higsa bozonu, kurš piešķir masu visai novērojamai matērijai, mums ir jāatkārto daži fizikas pamata likumi un jāiegūst kaut cik elementāra izpratne par 20.gs. fizikas atklājumiem. Tādēļ arī iesākumam noderēs šī grāmata.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru