Grāmatu klubs

Grāmatu kluba tikšanās krēslas stundā

2011-11-11T02:52:00.000-08:00

Nakamajā trešdienā, 16. novembrī, Grāmatu kluba EKSTRA tikšanās. Katru gadu Latvijā un Skandināvijas valstīs tiek atzīmēta Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa, šī gada tēma - Humors Ziemeļos. Tiekamies, lai iepazītos ar Ērlena Lū grāmatu "Doplers", ko caurvij absurdas un ironiskas situācijas.

Tikšanās vieta un laiks: Valmieras integrētajā bibliotēkā plkst. 18.00.

Programmā: bibliotēkā ienāks mežs un putnu balsis, citāti no grāmatas, disksuijas, uzzināsim vairāk par autoru un citiem viņa darbiem, kā arī noklausīsimies somu rakstnieka Arto Pāsilinnas grāmatas "Zaķa gads" fragmentu, kas šogad ir izvēlēts par Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas literāro darbu.

Bailes un trīsas

2011-04-03T13:14:00.000-07:00

Interesanti, ka gadījums mums piespēlējis tieši šobrīd lasīt grāmatu par Japānu, ņemot vērā, ka pēc nesenajiem traģiskajiem notikumiem Japānas vārds ir uz lūpām visai pasaulei.

Jāsaka gan, ja Amēlija Notombas grāmata "Bailes un trīsas" būtu bijis vienīgais avots, kas veido priekšstatu par Japānu, tas nebūtu visai glaimojošs. Par spīti autores apbrīnai un acīmredzamām zināšanām par japāņu kultūru, grāmatā ir jūtama tādā kā neliela vilšanās par to, ka bērnībā idealizētie un lolotie priekšstati par harmonisku, skaistuma principu un estētikas pārpilnu kultūru, nerealizējās pieaugušo dzīvē. Kaut arī tas ir daļēji autobiogrāfisks romāns, mums bija grūti noticēt dažām epizodēm. Likās, ka situācijas un notikumi ir pārspīlēti, padarīti groteski, lai uzsvērtu austrumu un rietumu kultūras atšķirību, lai padarītu sadursmi starp tām spilgtāku. Vai tiešām būtu iespējams, ka priekšnieks liek kopēt neskaitāmas kaudzes ar golfa kluba noteikumiem, lai tikai nodarbinātu un dabūtu prom no acīm apnicīgu darbinieku. Ikviens no rietumu domāšanas pārstāvjiem to uzskatītu par lieku un nogurdinošu nodarbi. Bet varbūt rietumu uztvere neļauj saskatīt, ka šāda nodarbe savā ziņā līdzinās meditācijai, kas ļauj izjust situāciju un izprast uzdevuma būtību pavisam citā ne tikai tehniskā līmenī. Pie tādām un līdzīgām pārdomām mēs nonācām, domājot par Japānas un rietumu kultūru atšķirībām. Diskusiju vēl interesantāku padarīja tas, ka mūsu priekšstatiem un idejām par to, kas ir un kas varētu būt Japāna, piepulcējās klāt reālā pieredze. Viens no Grāmatu kluba diskusijas dalībniekiem pirms kāda laika pavadīja Japānā 3 nedēļas. Uzklausot viņa stāstus, neatlika vairs nekādu šaubu, ka grāmatas autore, kaut arī ir atstājusi vietu radošiem epitetiem un hiperbolām, tomēr pietiekami precīzi atspoguļoja japāņu domāšanu un dzīvesveidu.

Uz nākošo reizi lasām Amēlijas Nutombas "Bailes un Trīsas"

2011-02-28T02:04:00.000-08:00

Iepriekšējā trešdienā iepazīnām jauku un omulīgu vietu - Valmieras Valsts ģimnāzijas lupatu bāru. Ledus pagrabiņā bija sabojājusies apkures sistēma, tāpēc mūs pārvietoja uz lupatu bāru, tā ka tikšanās Ledus pagrabā mums vēl ir priekšā. To labāk atliksim uz vasaru. Nākamā tikšanās plānota ierastajā vietā - Valmieras bibliotēkas telpās, bet nedaudz neierastā dienā - ceturdienā, 31. martā plkst. 18.00. Grāmata - Amēlija Notomba "Bailes un trīsas". Tā vēsta par jaunas eiropietes centieniem iedzīvoties Japānā un kolorīti atklāj Austrumu un Rietumu kultūras konfrontāciju. Romāns ir daļēji autobiogrāfisks darbs. Japāņu dzīvesveids, paražas un attiecību veidošanas modeļi 20. gadsimta beigās tēloti objektīvi, bet ar dzirkstošu humoru.

2011-02-21T01:34:00.000-08:00

Šo trešdien, 23. februārī plkst.18.00 tiekamies Valmieras Valsts ģimnāzijas "Ledus Pagrabā" (L.Paegles 40). Tur šobrīd ir ļoti jauka Gitas Šmites gleznu izstāde, domājams ar diskusiju par I.Ābeles grāmatu "Paisums" tur labi iederēsimies.

Uz tikšanos,

26. janvārī plkst. 18.00 tiekamies Gramatuklubā

2011-01-25T12:43:00.000-08:00

26. janvārī plkst. 18.00 tiekamies uz diskusiju par Henrija Deivida Toro grāmatu "Voldena jeb dzīve mežā".

Nākamā Grāmatu kluba tikšanās - 24. novembrī.

2010-11-08T02:59:00.000-08:00

Lorenss Darels "Kipras rūgtie citroni"

«Darelam piemīt izcilas spējas, viņš tekoši runā grieķu valodā, viņam ir plašas zināšanas Grieķijas mūsdienu vēsturē, politikā, literatūrā; viņš ir dzīvojis Grieķijas kontinentālajā daļā un pavadījis daudzus gadus grieķu salās… Kipras un tās nedienu apraksts Darelam izdevies kā atklājums, vienlaikus aizkustinošs un atturīgs.» (Harolds Nikolsons, «Observer»)

Lorenss Darels (1912–1990) rakstījis dzeju, prozu, lugas, ceļojumu aprakstus. Viņa grāmata «Kipras rūgtie citroni» (1956) saņēmusi Dafa Kūpera piemiņas balvu (Duff Cooper Memorial Prize). Ar šo L. Darela darbu izdevniecība «Nordik» aizsāk jaunu grāmatu ciklu par Vidusjūras salām.

Pieteikties grāmatas lasīšanai var šeit

.

Amour fou

2010-11-03T00:46:00.000-07:00

Tik intīmi atklāts darbs Grāmatu klubā laikam bija pirmo reizi. Katrs no mums uz tikšanos nācām ar lielu interesi un nepacietību uzzināt, kā citi to ir uztvēruši, kā reaģējuši. Grāmatas varoņi burtiski izvērsti no iekšas uz ārpusi – pārdzīvojumi, noskaņojumi, dvēseles stāvokļi – viss, kas parasti norisinās aiz ādas, šoreiz bija virspusē. Grāmatas atklātību un pārspīlējumus mēs izmantojām kā aizsegu pret pārlieku dziļo ielaušanos mūsu personiskajās izjūtās un arī kā spoguli, lai ieraudzītu savas bailes. Nora Ikstena, kā vārdu meistare, lieliski māk iedvesmot arī citus uz pārdomām. Vienkāršāk sakot, grāmata katru uzrunāja pa savam, citu tā skāra dziļāk, citu - virspusīgāk, taču kopīgā vienprātībā nospriedām, ka 69 pantos izteiktajam aplamās mīlas stāstam piemīt īpaša garša. Nedaudz sūri rūgtena, bet, kad to sāk baudīt, tad grūti atteikties.

Veram vaļā uzmanīgi! Par mums rakstīts avīzē!

2010-10-29T07:46:00.000-07:00

Sveiki! Pārpublicējam Antras Lāces rakstu Liesmā (29.10.2010) par grāmatu klubu. Satikāmies 27. oktobrī un apspriedām Noras Ikstenas darbu "Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos". Pilnu rakstu varat lasīt Liesmas arhīvā.

"Ir trešdienas vakars, un Valmieras integrētajā bibliotēkā vēl viens stūrītis otrajā stāvā ir gaišs. Mēneša nogalē uz oktobra sanāksmi pulcējušies bibliotēkas un Vidzemes Augstskolas Grāmatu kluba biedri. Šoreiz nav klāt kluba patrona Vidzemes Augstskolas pasniedzēja Visvalža Valtenberga, kurš pirms vairāk nekā gada kopā ar bibliotēkas mācību centra vadītāju Svetlanu Sprūžu iedzīvināja šo jauko ideju. Studējot ASV, valmierietis Visvaldis līdzīgā klubā ar studiju biedriem apspriedis izlasīto un pēc atgriešanās atzinis par labu esam. Svetlana stāsta: - Ir vērtīgi dalīties sajūtās par izlasīto, un galu galā grāmata ir ļoti patīkams sarunu temats, un līdz ar to saruna, manuprāt, veidojas tāda saturiska. Es domāju, ka arī citi te nāk ar līdzīgām izjūtām, tāpēc mēs te pulcējamies, var teikt, uz viena viļņa, līdzīgi domājošie. Sākotnējās cerības noteikti ir attaisnojušās. Domājām: ja nebūs patīkamas atmosfēras, neveiksies, bet acīmredzot tā ir, cilvēki nāk. Visdažādākie - jaunieši, kas paši raksta dzejas, bibliotēkas un augstskolas darbinieki, skolotāji, tehniski cilvēki. Visi esam aizrautīgi lasītāji, tas mūs vieno. Pat neesam daudzlasītāji, bet ir tā, kā pirmajā reizē Indulis teica: viņš izmantos mūs, lai zinātu, ko vērtīgu izlasīt. Un, ja vienu labu grāmatu izlasa ilgākā laikā, tad labi, ja kāds vēl par to nopietni domājis, var dalīties. Katrs kaut ko ierosina, grāmatu sarakstu sastādām gadam uz priekšu. Nākamā gada sarakstā nav nevienas, ko es jau būtu lasījusi. Es ceru, ka mums izdosies noturēt to pozitīvo atmosfēru, kas laikam pievelk visvairāk.

Vesels gads pagājis kopā ar interesantām grāmatām un erudītiem sarunu biedriem, un šīs trešdienas daudziem liekas vērtīgs ieguvums. Skolotāja Aija bilst: - Mīlu grāmatas, un tikšanās klubā ir stimuls lasīt, patīk šī vide, diskusijas, dažādi viedokļi. Gada jubilejas reizē septembra nogalē runājām par skolu, par Annas Gavaldas grāmatu "35 kg cerības". Piedalījās cilvēki piecpadsmit, dažāda vecuma, un bija ļoti interesanti dzirdēt atšķirīgus viedokļus. Man nav žēl klubā aizvadīto vakara stundu. Vajag dalīties, mana profesija arī to prasa!"

Tālāk lasiet šeit. Paldies Antrai !

35 kilogrami cerības

2010-10-05T05:54:00.001-07:00

Jubilejas Grāmatu kluba tikšanās reize notika neparastā, bet omulīgā un viesmīlīgā vietā pie ,,Laipniem Kungiem,,. Bet sarunas tēma šoreiz bija franču rakstnieces Annas Gavaldas grāmata ,,35 kilogrami cerības,,. Piedāvājums izlasīt šo grāmatu man radās spontāni, jo pati to biju lasījusi pirms 2 gadiem, kad strādāju ar Bērnu lasīšanas veicināšanas programmu Bērnu žūrija. Grāmata bija paredzēta lasīšanai vecuma grupā 8.-9.klase. Atsaucība no bērniem bija liela, jo grāmata nebija bieza (!) un stāstīja par pusaudža problēmām, kas nebūt nav svešas arī pie mums…

Greguārs ienīst skolu — ienīst tik ļoti, ka līdz sestajai klasei jau divas reizes ticis atstāts uz otru gadu. Vienīgā vieta, kur viņš jūtas laimīgs, ir vectētiņa Leona būcenītis. Šajā patvērumā puisēns pavada garas stundas, meistarojot dažādas lietas. Taču, kad Greguārs tiek izslēgts no skolas, Leons sadusmojas ne pa jokam. Pirmo reizi mūžā viņš atsaka mazdēlam savu atbalstu un mierinājumu. Nu ir pienācis laiks kļūt pieaugušam…
Tas īsi par grāmatas sižetu. Taču saruna Grāmatu kluba biedriem ievirzījās daudz plašāk, tika pārrunātas mūsu valsts izglītības sistēmas realitātes, tās ietekme uz bērniem, īpaši individualitātēm. Diskusijās tika pārstāvēti dažādi viedokļiem, jo sanāca kopā gan skolotāji, gan studenti, gan bibliotekāri. Katrs no mums ceļā uz dzīves skolu ir izgājis caur skolas dzīvi, tāpēc vērtējumi bija dažādi ( no personiskās pieredzes, no psiholoģiskā viedokļa utt). Sarunas beidzot visi vienojās, ka katram augošam bērnam skolas un dzīves gaitās līdzās jābūt kādam svarīgam cilvēkam, kas atbalsta viņa centienos izaugt un veidot veiksmīgu dzīves ceļu.

Lolita Dreimane

Uz nākošo reizi lasām Noras Ikstenas Amour fou

2010-10-02T08:10:00.000-07:00

Eņģelis Amo, kurš valda pār labsajūtas un mīlestības pilnības laukiem, reiz nolemj palūkot, kā tad laimīgie zemes ļaudis jūtas, viņa dāvātos augļus baudījuši, - un sev par pārsteigumu atklāj, cik aplami, cik akli tie vieglprātīgi izšķiež un pašrocīgi iznīcina viņa veltes. Vai viņi galīgi nesaprašas?! Amo dodas uz zemi izlūkos un sastop tur Adu un Īvu – divus mīlestībai izredzētos, bet tagad naidam nolemtos.

Uz nākošo tikšanās reizi 2010. g. 27. oktobrī lasām Noras Ikstenas grāmatu Amour fou: aplamā mīla 69 pantos. Grāmatu kluba biedri grāmatu var rezervēt šeit.

Jaunais grāmatu saraksts 2010-11

2010-10-01T08:44:00.000-07:00

Esam sastādījuši Grāmatu kluba lasāmo grāmatu sarakstu 2010-11. gadam. Sarakstā - arī mūsu tikšanās reizes. "Rāmis" paliek nemainīgs - katra mēneša pēdējā trešdiena plkst. 18.00 Valmieras bibliotēkā. Tomēr šad un tad dosimies arī izbraukuma vizītēs. Attēls no mūsu tikšanās 29. septembrī tējas krogā "Laipni kungi," kurā ir garšīgs kakao. Tur arī apspriedām Annas Gavaldas grāmatu "35 kg cerības."

Atklājam jauno sezonu Laipnajos kungos

2010-09-25T04:55:00.001-07:00

Trešdien 29. septembrī plkst. 18.00 tiekamies atkal. Jau ir pagājis gads kopš Grāmatu kluba izveidošanas - to atzīmēsim tējnīcā "Laipni Kungi" pie Gaujas tilta. Neaizmirsīsim arī, ka galvenais mūsu tikšanās iemesls ir diskusija par grāmatu - Anna Gavalda "35 kilogrami cerības". Vēl iecerēts - kopīgi izveidot lasāmo grāmatu sarakstu nākamajam gadam, tāpēc padomājiet arī par to, ko jūs gribētu ieteikt.

Atskats uz F.Sagānas romānu „Nesaklātā gulta”

2010-08-15T07:27:00.000-07:00

Trešdien 28. jūlijā mēs apspriedām XX gadsimta franču dramaturģes, kinoscenāriju autores un romānistes Fransuāzas Sagānas (1935-2004) grāmatu „Nesaklātā gulta.” Grāmata ir par jauna rakstnieka Eduāra un talantīgas aktrises Beatrises mīlestību. Lai arī šī grāmata nebija no biezajām, daži grāmatu kluba biedri pirms tikšanās atsūtīja ziņu, ka neesot tikuši līdz grāmatas beigām vai arī to, ka grāmata neesot īpaši „gājusi pie sirds.” Tāpēc uz tikšanos šoreiz bija atnākuši mazāk dalībnieku, toties mūsu pulks papildinājās ar vienu jaunu lasītāju.

"Mazais mīļais briesmonītis" - tā Sagānu savulaik nosauca viens no izcilākajiem Franču rakstniekiem Fransis Moriaks. “Sagāna brauca ar Jaguāru bez kurpēm un bieži iegriezās Montekarlo spēļu zālēs. Savu dzīvi viņa padarīja par kara lauku savu varoņu baudām un kaislībām. Ar viņu bija jautri, viņa mīlēja ātru, taču gudru dzīvi. Viņai bija daudzi mīnieki un mīlnieces.”

Fransuāza piedzima Dienvidfrancijā. Viņas īstais vārds bija Fransuāza Kvoreza un viņas iesauka ir Kikija. Fransuāza piedzima turīgu vecāku ģimenē. Savu vārdu Sagāna ieguva no Marsela Prusta Parīzes princeses - Sagānas. Studiju gados Sagāna vairāk laika pavada kafejnīcās nevis mācībās. 1953. g. viņa izkrita Sorbornas universitātes iestājeksāmenos. Tajā pašā vasarā viņa uzraksta darbu „Esiet sveicinātas skumjas” ("Bonjour Tristesse"), kurā viņas pašas vecuma meitene kritiski vēro sava tēva attiecības ar dažādām sievietēm. Šis darbs ātri iegūst atzinību un apbrīnu visā pasaulē.

Sagānas darbu pamatā ir pārliecinošs romantiskās mīlestības un seksualitātes tēlojums un psiholoģiski precīzs dažāda vecuma ļaužu savstarpējo attiecību apraksts. Lasītājam varētu likties interesanti, ka grāmata neiesaista varoņus ārējās pasaules notikumos, bet gan ar precīzi iedziļinās varoņu iekšējā pasaulē. Veicot šādu precīzu emocionālo „lāzerķirurģiju”, zūd stāsta spraigums. Šķiet, ka tieši sižeta trūkums šajā darbā garlaikoja dažus mūsu lasītājus. Tāpēc daži atzina, ka Sagānas "Esiet sveicināti skumjas" esot bijis interesantāks, jo tam bijis spraigāks sižets.

Grāmatu kluba diskusijā pārrunājām abu romāna personāžu attiecības, kurām fonu piešķir kaisle un Parīze. Sagāna atzinusi, ka viņas tēli maz līdzinās cilvēkiem, kurus viņa pazīst reālajā dzīvē. Šie tēli esot viņas uzburti, tāpēc viņa uzskatīja, ka māksla nevar un tai nav arī jāatspoguļo realitāte. Varbūt Beatrise un Eduārs nemaz nevar būt reāli mūsdienu sabiedrības prototipi? Daži mūsu diskusijas dalībnieki vērtēja personāžus, bet citiem patika tas, ka Sagāna pati nesniedz personāžu vērtējumu, bet precīzi reģistrē abu emociju uzplūdus un atplūdus. Ja arī būtu kaut kas tāds, ko mēs varētu mācīties no Beatrises un Eduāra, tas varētu būt viņu spēja apzināties savas jūtas, pārrunāt tās un būt atklātiem.

Ja Sagāna vēl šodien brauktu ar Jaguāru šajā dzīvē, viņu būtu grūti aicināt uz grāmatu klubiem, jo viņa parasti esot zaudējusi interesi par grāmatu un tēliem, kad grāmata ir uzrakstīta. Sagānas stils atstājis nospiedumus pat franču valodā. Ar jēdzienu „sagānisks” tiek apzimēts nostalģiskais, jautrais, mānīgais, frivolais un gaišais. Nobeigumā – daži Sagānas izteicieni:

„Skaudībai nav lielāku baiļu no smiekliem.”

Vienreiz Sagānai ticis jautāts, vai viņa ticot mīlestībai. Sagāna esot atbildējusi: „Vai Jūs jokojat! Es ticu kaislei. Nekam citam. Divus gadus, ne vairāk. Nu labi – trīs.” Jāpiebilst, ka Sagāna bija precējusies divas reizes 1958-1960 un no 1962-1963.

„Kleitai nav jēgas, ja vien tā nemudina vīriešus to Jums noģērbt”

„Ātrums ir ne zīmē, ne pierādījums, ne provokācija, ne izaicinājums, bet gan laimes sastāvdaļa.”

Uz nākošo reizi lasām vēl vienas franču autores Annas Gavaldas darbu „35 kilogrami cerības.”
Septembrī daudzi no mums iesāk vai atsāk savas skolas gaitas. Tāpēc grāmata par skolu būs vietā. Tiksimies pēc mūsu „atvaļinājuma” – trešdien 29. septembrī.

Sākums

Tiekas lasītāji

2010-07-12T06:05:00.000-07:00

Pārpublicējam Andra Brieža rakstu par grāmatu kluba laikraksta "Liesma" (10.07.2010) ar saviem komentāriem. Paldies Andrim par rakstu!

Kādu laiku kā neārstējama slimība bija klubu un klubiņu dibināšana. Dažā pagastā bija, piemēram, pat trīs dāmu klubiņi. Un tas varbūt nebija slikti, ja attālumi lieli, ja tikties tomēr gribas. Palikušo klubu un klubiņu vēl ir gana daudz. Mūspusē viens no tādiem ir Grāmatu klubs Valmieras integrētajā bibliotēkā - Valmieras bibliotēkas un Vidzemes Augstskolas kopīgs lolojums. No augstskolas rūpes par to uzņēmies pasniedzējs Visvaldis Valtenbergs, no bibliotēkas - mācību centra vadītāja Svetlana Sprūža.

Klubā satiekas tie, kas lasa labas, interesantas grāmatas, viņiem patīk par tām runāt, arī pastrīdēties. Interesentu pirmā tikšanās bija pagājušā gada septembrī. Tad arī apspriešanai tika ieteiktas grāmatas, tapa saraksts turpmākajam gadam. Sākumā sarunas par kādu grāmatu notika reizi divos mēnešos. Tad attapa: pārāk reti, jo labu grāmatu daudz, gribas par tām parunāt biežāk. Un tagad tikšanās bibliotēkā notiek reizi mēnesī: katra mēneša pēdējā trešdienā pl. 18.

Apspriežamā grāmata zināma jau laikus. Labi, ja tā ir pašam vai esi to no kāda aizņēmies. Tad var izgaršot nesteidzīgi. Bibliotēkā, protams, visas apspriešanai izlemtās grāmatas ir, taču vēlme tās izlasīt ir tik daudziem, ka veidojas rindas, arī lasīšanā steiga.

Šomēnes Grāmatu klubā notiks saruna par Fransuāzas Sagānas grāmatu Nesaklātā gulta.

Nodarbību apmeklētāji ir dažādos gados, taču jau izveidojies kodols. Un arvien vairāk lasītāju, saka Svetlana Sprūža, kam ir vēlme dalīties ar citiem par lasīšanā gūtajām emocijām. Visai bieži gadās, ka vienu grāmatu cilvēki sajūt un saprot visai atšķirīgi, un, daloties ar viedokļiem, notiek bagātināšanās.

Pārsteidz, ka pirmajā gadā izrunājamo grāmatu vidū nav neviena latviešu autora darba, kamēr ne viena vien latviešu valodā izdota grāmata raisījusi pat visai asu domu apmaiņu preses izdevumos.

Būtiska varētu izvērsties tikšanās ar interesantu grāmatu un tās autoru. Gan jau kluba vadītājiem un apmeklētājiem ir gana daudz interesantu ieceru. Vēl jau klubam nav svinēta pat gada jubileja.

Briedis, A. (10.07.2010), Liesma

Mūsu komentāri:
*Nu jā... Mēs jau gan teiktu, ka grāmatu klubs jau ir tāda veselīga būšana:) Mūsu tikšanās patiesi ir kļuvušas biežākas. Vēl viens apsvērums, kāpēc pārgājām no vienas reizes 2 mēnešos uz vienu reizi mēnesī bija regularitātes iespaida radīšana. Mēs gribējām nodrošināt stabilu "rāmi." Ikdienas steigā cilvēkiem patīk, ka ir arī kaut kas stabils. Tālab arī grāmatu kluba tikšanās vieta, laiks un datumi nemainās. Tā ir tāda pozitīva ilūzija par stabilitāti.... Ikviens, kuru interesē apspriest lasīto, var būt drošs par to, ka katra mēneša pēdējā trešdienā tas būs iespējams. Regularitāte palīdz veidot attiecības arī starp grāmatu kluba biedriem.

*Mums ir apstiprināts saraksts gadam uz priekšu. Mēs esam laimīgi, ka mūs balsta bibliotēka! Līdz ar to cilvēkiem nav obligāti jāpērk grāmatas, ja tās viņam nav, jo vajadzīgos eksemplārus mēs varam pasūtīt no citām bibliotēkām. Ja eksemplāru skaits ir ierobežots, katrs norezervē sev grāmatas lasīšanas laiku (parasti tā ir nedēļa). Mēs izmantojam arī doodle sistēmu, kurā katrs kalendārā var norezervēt grāmatu, ja arī viņš pats nav apmeklējis iepriekšējo tikšanos. Vispār, mēs ļoti atbalstām jauno mediju izmantošanu un cenšamies tos izmantot praksē.

*Grāmatu sarakstu mēs veidojām ar izlozi no pašu dalībnieku ieteikumiem. Droši vien iekļausim latviešu autoru darbus nākamā gada sarakstā, jo tas varētu būt interesanti. Starp citu, ne visi darbi, kurus lasām, saista visus grāmatu kluba lasītājus. Bet tas jau ir tikai dabiski.... Turklāt nav obligāti jānāk katru reizi, var nākt tikai uz to grāmatu, kas interesē.

*Jā, un vēl viena no mūsu iecerēm ir tikšanās ar autoriem, kuru darbus lasām. Doma tāda, ka autoru ielūdzam pie sevis un viņa darbu esam jau iepriekš izlasījuši. Līdz ar to, visiem interesantāk. Mūsu viena gada jubileja būs 2010. oktobrī. Sagatavošanas darbus Grāmatu klubam sākām 2009. g. augustā. Ja gribat nākt un piedalīties pirmo reizi, iepriekš uzrakstiet mums uz gramatuklubs@gmail.com.

Sākums

Vidzemes Augstskola - ideāla vieta studijām

2010-07-10T00:20:00.001-07:00

Re kur Vidzemes Augstskolas jaunais video. Izskatās feini.

Eksāmens par laika vēsturi

2010-07-05T06:08:00.000-07:00

Cik liels ir visums? Kā un kāpēc tas radies? Kāpēc tas ir tieši tāds kāds ir? Vai tam kādreiz pienāks gals un kā tas notiks? Uz šiem jautājumiem vienkāršu atbilžu nav. Tomēr Stīvena Hokingsa grāmata „Vēl īsāk par laika vēsturi” ļauj vieglāk uztvert un izprast svarīgākās fizikas likumsakarības.

Grāmatu kluba tikšanās trešdien 30. jūnijā bija īpaša divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, daudzi nebija lasījuši grāmatas par cieto zinātni. Otrkārt, mūsu grupa pirmo reizi pietuvojās dzimuma līdzsvaram, jo sanāksmē bez ierastajiem trim mūs vēl pagodināja divi kungi. Līdz ar to grāmatu kluba sanāksmē piedalījās 5 kungi un 5 dāmas. Beidzot - līdzsvars!

Stīvens Hokings ir viens no 20.gs. izcilākajiem teorētiskajiem fiziķiem, kurš gluži kā Einšteins ir pazīstams plaši ārpus fiziķu aprindām savu plašo zināšanām, milzīgā gribas spēka un lieliskās humora izjūtas dēļ. Hokingsam fizika sniedz iespēju izbēgt no sava ķermeņa cietuma, kurš ir nesalīdzināmi drūmāks par Kavendiša fizikas laboratorijām Kembridžā, kurās Hokings risināja savus slavenākos aprēķinus. 21 gadu vecumā viņam atklāja motorneironu slimību, un ārsti viņam nedeva vairāk par 2-3 gadiem. Par spīti drūmajām prognozēm Hokings aprecās, jo sešdesmito gadu kodolkrīzes ēnā jau neviens planētas iedzīvotājs nevarēja būt īsti drošs par savu dzīves ilgumu. Hokingsa ķermenis savu spēju kustēties zaudē pamazām, tomēr viņš pārspēj ārstu prognozes. Spītējot pilnīgajai paralīzei viņš 2007. g. dodas miljonāra Ričarda Brensona finansētajā augstlidojumā un 15 reizes pārbauda bezsvara stāvokli (Sk. video par Hokingsu bezsvara lidojumā.). Šobrīd Hokingsam ir 68 gadi un viņš joprojām strādā.

Šķiet, ka pāreja no fiziķu akadēmiskā slenga uz „cilvēku valodu” Hokingsam padodas viegli, lai gan sākumā tas neesot bijis tik vienkārši. Reiz Hokingsam izdevējs aizrādīja, ka ikviena grāmatā ietvertā formula samazina iespējamo pircēju skaitu. Tāpēc grāmatā viņš atstāja tikai vienu formulu - slaveno Einšteina vienādojumu E = mc2. Grāmatu klubs mēģināja atšķetināt šo vienreizējā vienādojuma jēgu. Varam vien tīksmināties ka katram no mums ir dots tik milzīgs enerģijas daudzums. Ja mūsu masu reizina ar tik milzīgu skaitli kā gaismas ātrumu (300 000 km/s) kvadrātā, tad arī mūsu enerģija ir milzīga. Nav cilvēka acij tieši redzama, jo tā „noslēpusies” dziļi mūsu pamata struktūrās. Lielā sprādziena rezultātā izkliedētā enerģija joprojām ir mūsos. Tā ar milzīgu spēku saista kopā mūsu atoma kodolus (stiprā mijiedarbība), tā notur elektronus orbītā ap kodoliem (elektromagnētisms), tā tur mūs uz Zemes (gravitācija). Vēl jāpiemin arī t.s. vājā mijiedarbība, kuru parasti saistām ar radioaktivitāti (nestabilu kodolu sabrukšana)

Plašam lasītāju lokam domātā „Īsi par laika vēsturi” izdota 1988. gadā, bet „Vēl īsāk par laika vēsturi” veidota jau pēc lasītāju ieteikumiem un komentāriem atbildē uz Hokingsa pirmo mēģinājumu. Šajā grāmatā svarīgākās koncepcijas skaidrotas vienkāršāk un saprotamāk. Darbs patiešām ir arī īsāks. Tajā ir 145. lpp teksta, bet pirmajā grāmatā „Īsi par laika vēsturi” bija 174 lpp un tā bija iespiesta sīkākā drukā. No Hokings darbiem Latviski publicētas „Īsi par laika vēsturi. No lielā sprādziena līdz melnajiem caurumiem (1997) Kitijas Fērgusones Biogrāfija „S.Hokings – Mērķis teorija par visu” (2002) un „Visums rieksta čaumalā”(2003).

Grāmatu kluba diskusijas vadītājs šoreiz izcēlās ar diezgan prasīga skolotāja pieeju, kas lika mūsu smadzenēm kūpēt. Kā tika apšaubīts ilgi par patiesību pieņemtais Ptolemaja modelis? Kāda teorija ir uzskatāma par zinātnisku? Kā tā atšķiras no nezinātniska apgalvojuma? Kā par brīnumu, nonācām arī pie dažām atbildēm:

Jautājums: Vai gravitācija ir spēks?
Atbilde: Gravitācija nav tāds pats kā citi spēki – tas ir rezultāts laiktelpas ieliekumam, kas radies masas un enerģijas sadalījuma rezultātā.
Jautājums: Kāds ir laika ritums melno caurumu tuvumā?
Atbilde: Jo lielāka gravitācija, jo ilgāk rit laiks (grāmatā minēts piemērs par kosmonautu, kas mūžīgi sūtīs signālus no melnā cauruma un mēs uz Zemes tos nekad nesaņemsim.) Bet kāpēc? To gan neviens tā īsti nemācēja izstāstīt.
Jautājums: Kas ir Heizenberga nenoteiktības princips? Kāpēc kvantu stāvokļus apzīmē ar varbūtību?
Atbilde: Jebkurš fotons, kas vērsts uz daļiņu, var ietekmēt tās enerģiju un ātrumu, tāpēc ļoti mazu attālumu ietvaros mūsu novērtējumi būs neprecīzi. Jo precīzāk mēs nosakām daļiņas novietojumu, jo neprecīzāk mēs zināsim tās ātrumu un otrādi. Tāpēc kvantu matemātikā iznākumus prognozē tikai ar zināmu varbūtību un Heizenberga nenoteiktības princips ir zināms kompromiss starp daļiņu ātrumu un atrašanās vietu.
Bet kādas ir praktiskās implikācijas šim nenoteiktības principam? Kā tas maina mūsu priekšstatus par visumu?
Atbilde: Par to mēs vēl padomāsim....

Par laimi eksāmenā varēja arī špikot no grāmatas. Dalībnieki atzina, ka viņu zināšanas būtu jāpaplašina. Neskatoties uz ilustrācijām, dažiem kluba dalībniekiem bija grūti izprast dažus darbā pieminētos aspektus. Mums nozīmīgs likās grāmatas gala secinājums par to, ka mūsdienu filozofi pretstatā Pitagoram, Platonam un Aristotelim diemžēl vairs neinteresējas vai arī nespēj izsekot fundamentālajiem dabas zinātņu jautājumiem un tos pilnībā atstāj šauras dabas zinātnieku grupas rīcībā. Tāpēc plašākā publiskajā telpā vairs nenoris saprātīga diskusija par visumu un tā darbību. Diemžēl cilvēku, kurš nespēj atšķirt protonu no elektrona var viegli iebaidīt ar Hadronu paātrinātājā izveidotajiem mazajiem melnajiem caurumiem un 2012. g. gaidāmajām „pasaules beigām.” Kāds diskusijas dalībnieks piemetināja, ka cilvēce jau sen ir nodarbināta ar jautājumu par visuma rašanos, un daudzas idejas ir iekļāvisi arī dažādās garīgas mācībās. Piemēram, šis citāts no grāmatas ''Laodzi sacerējums pa dao un de" ļoti labi iederējās, lai noslēgtu mūsu diskusiju par kosmosu un tā uzbūvi:

"Tas, kas iespējis virmojot darināt sevi,
Iekams vēl debess un zeme sākušas rasties,
Mierā un tukšībā -
Vientuļi stāv tas un izmaiņas viņam ir svešas;
Veicot pārmaiņu apli, nepazīst paguruma.
Viņu var apjēgt kā pasaules māti.
Nezinādams tā vārdu, devēju viņu par dao.
Pūloties zināt tā mākslu, dēvēju viņu par dižo.
Saucu par diženu to, kas mūžīgi mainīgs.
Saucu par mūžīgi mainīgu to, kas izgaist tālēs.
Saucu par tālēs gaistošo to, kas atgriežas sevī.
Tādēļ ir sacīts:
Dižens ir dao, un debesis arī ir dižas,
Dižena zeme un ļaužu valdnieks ir dižs.
Pasaules telpā ir četri dižie,
Un ļaužu ķēniņš ir viens no tiem.
Zeme ir cilvēkam paraugs,
Debesis zemei ir paraugs,
Dao ir debesīm paraugs,
Un dao ir paraugs pats sev."

Mēs iedomājamies, ka mums noderīgas varētu būt dokumentālās filmas, kurās vizuāli attēloti visuma izcelsmes procesi. Tāpēc iesakām noskatīties šādas filmas. Visas pieejamas YouTube:

Stīvena Hokingsa visums (vairākās daļās)

Kad laiks īstenībā beigsies?

1996. g. astronomi pavērsa Habla teleskopu uz vietu visumā, kur nekā nebija. Ko viņi ieraudzīja?

Īss klipiņš par to, kā īsti darbojas lielais hadronu paātrinātājs Ženēvā?

Brajena Grīna filma par stīgu teoriju „Elegantais visums” (vairākās daļās)
Into The Universe With Stephen Hawking - The Story Of Everything - (kopā 9 daļas)

Into The Universe With Stephen Hawking - Time Travel Part (kopā 5 daļas)

Into The Universe With Stephen Hawking - Aliens (kopā 5 daļas)

Sākums

Veidosim grāmatu sarakstu nākošajam gadam

2010-07-02T09:59:00.000-07:00

Mūsu grāmatu saraksts pamazām tuvojas noslēgumam. Vēl atlikušas divas grāmatas - Fransuāzas Sagānas "Nesaklātā gulta" (28. jūlijs) un Annas Gavaldas "35 kilogrami cerības" (29. septembris). Tāpēc sākam veidot grāmatu sarakstu jaunajam gadam. Nolēmām, ka tajā iekļausim daļu no grāmatām, kuras izlozējām vēl mūsu pirmajā tikšanās reizē. Pavisam "rezervē" toreiz palika 12 grāmatas. Tomēr gada laikā daudz kas varētu būt mainījies, tādēļ iespējams, ka Jums prātā arī jaunas grāmatas, kuras Jūs gribētu ieteikt grāmatu klubam lasīšanai. Tādēļ mēs piedāvājam mums veidot jauno grāmatu sarakstu kopā. Tajā 1/3, jeb 4 grāmatas, būtu Jūsu pirms gada ieteiktās grāmatas, bet 2/3 (8 grāmatas) būtu no jauna ieteiktās grāmatas, kuras mēs izlozēsim 29. septembrī. Līdz tam balsojam par 4 grāmatām, kuras iekļaujam no mūsu sākotnējā saraksta. Balsot var šeit.

Ja vēlaties Grāmatu kluba grāmatu sarakstā iekļaut jaunas grāmatas, iesūtiet savus ierosinājumus šeit. Iespēju robežās centīsimies sameklēt visiem nepieciešamos eksemplārus. Uz tikšanos 28.jūlijā! Visiem laimīgu vasaru!

P.S. Grāmatas, par kuru iekļaušanu 2010-11. sarakstā mēs balsojam ir: Gijs De Mopasans. Mīlulis; Amēlija Notomba. Bailes un trīsas; Borhess Horhe Luiss. Alefs; Risto Isomeki. Sarasvatī smiltis; Nikolass Evanss. Lēkt liesmās; Arundhati Roja. Mazo lietu dievs; Darels, Lorenss. Aleksandrijas kvartets; Darels, Lorenss. Kipras rūgtie citroni; Darels, Lorenss. Prospero celle; Ikstena, Nora. Amour fou : aplamā mīla 69 pantos; Išiguro Kadzuo. Dienas atlikusī daļa; Andrē Žids. Naudas viltotāji. Šo grāmatu anotācijas sk. šeit.

Grāmatu kluba biedrs - Gada Valmierietis!

2010-06-26T04:16:00.000-07:00

Šogad apbalvojumu "Gada Valmierietis" saņems arī Valmieras Novada fonda vadītājs Ansis Bērziņš, kas ir arī mūsu grāmatu kluba biedrs. Ansis apbalvojumu saņems par nesavtīgu darbu valmieriešu labā, organizējot labdarības akcijas un sociālā atbalsta pasākumus. Apsveicam!

Apbalvojumu "Gada valmierietis" piešķir par nozīmīgu ieguldījumu kādā valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā par konkrētu periodu ne vairāk kā vienai personai konkrētā nominācijā un ne vairāk kā 10 personām kopumā.

Vēl īsāk par laika vēsturi

2010-06-26T04:07:00.001-07:00

“Ja katra ar neapbruņotu aci redzamā zvaigzne būtu tik maza kā sāls graudiņš, Jūs tās varētu paņemt vienā tējkarotē. Bet ja Jūs gribētu aptvert visas zvaigznes visumā, Jums būtu vajadzīgs maiss 12,8 kilometru lielumā.”

Šādus un vēl daudzus līdzīgus salīdzinājums min Stīvens Hokings un Leonards Mlodinovs savā grāmatā “Vēl īsāk par laika vēsturi,” kuru grāmatu klubā apspriedīsim 30.jūnijā. Šajā grāmatā Hokings vienkārī izklāsta plašākam lasītāju lokam grūti izprotamas lietas par visuma izcelsmi, tā attīstību, melnajiem caurumiem, četrām fundamentālajām mijiedarībām, relativitātes teoriju un kvantu fiziku. Laikā, kad Šveices lielajā hadronu paātrinātājā meklējam Higsa bozonu, kurš piešķir masu visai novērojamai matērijai, mums ir jāatkārto daži fizikas pamata likumi un jāiegūst kaut cik elementāra izpratne par 20.gs. fizikas atklājumiem. Tādēļ arī iesākumam noderēs šī grāmata.

Grāmatu klubs arī Jāņa Rozes grāmatnīcai

2010-06-26T03:33:00.001-07:00

Uz savu pirmo tikšanos ar lasītājiem 29. jūnijā Rīgā sanāca arī Veikala "Jānis Roze" lasītāji. kurā diskutēja par Stīga Lārsona grāmatu "Meitene ar pūķa tetovējumu".

Grāmatu kluba tikšanās notiek veikalā "Jānis Roze” Blaumaņa ielā 31 2.stāvā - "Pie Grāmatnieka kunga". Visus, kas vēlas piedalīties, lūdzam pieteikties veikalā, pa tālruni 67240413 vai pa e-pastu laura.briviba@jr.lv. Diskusijas vada Grāmatnieka kunga mazmeita Laura. Grāmatu veikals "Jānis Roze" cienās ar tēju un cepumiem. Dalība Grāmatu klubā ir bez maksas.

6. jūlijā, Jāņa Rozes grāmatu klubā apspriedīs Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita"! Mums ir prieks, ka grāmatu klubu kustība vēršas plašumā. Ja Jums iznāk pabūt Rīgā šajā laikā, noteikti aizejiet! Grāmatkluba aktivitātēm var sekot līdzi Grāmatnieka kunga tviterī.

Apsveikums no draugiem Čikāgā

2010-06-26T03:19:00.000-07:00

Saņēmām mīļu apsveikumu no mūsu draugiem Čikāgas latviešu literārās grupiņas. Vēstuli pārpublicējam šeit!

Mīļie Valmieras grāmatu kluba Čikāgas literārās grupiņas vārdā vēlu jums koši un skaņi līgot pa Vidzemes kalniem un lejām. Ivars Antens, mūsu grupiņas priekšnieks, jums apsolīja, ka es aizsūtīšot mūsu pēdējo grupas uzņēmumu (Mēs saņēmām, paldies!) Mēs, Čikāgas literāti, pašlaik esam vasaras „brīvlaikā”, jo mūsu darbība ir saistīta ar Kr. Barona latviešu skolu. Skola beidzās 15. maijā un atsāksies 8. septembrī un tad arī mēs visi būsim atkal klāt, lai iesāktu analīzi un pārrunātu Lejiņa „Rūnas” t.i. trešo daļu no triloģijas „Zīmogs sarkanā vaskā” Nākamā grāmata pēc „Rūnām” būs Muktupāveles „Šampinjonu derības”. Pēc tam mēģināsim atrast kādu jaunu latviešu literāro darbu, kuŗu pasūtīsim no Rozes grāmatnīcas vai kur citur. Esam paredzējuši lasīt arī kādu lugu vai dzejoļu krājumu. Mēs visi kopīgi izvēlamies nākošo lasāmvielu. Vasarā vairāki no mums būsim Latvijā un ne tikai nopirksim, bet arī iepazīsimies ar jaunāko literatūru. Bet mums patīk lasīt arī vecmeisteru darbi, kuŗi mums ir vieglāk pieejami mūsu bibliotēkās un pašu grāmatu plauktos. Mēs tiešām priecājamies, ka Valmierā ir nodibinājies pamatīgs grāmatu klubs. Un ja paskatamies uz Valmieru un tās apkārtni pirms 100 gadiem, tad jūsu valmieriešu vidū vienumēr ir ir bijis kāds, kas ir iededzis lāpu latviesu sirdīs latviešu kultūras un tautas latviskuma atdzimšanai. Varbūt, ka tagad tie būsiet jūs, lasītāji un rakstītā vārda cienītāji.

Sirsnība un Priecīgus Līgo svētkus vēlot,

Vija Miezīte

Čikāgas latviešu literāras grupiņas administratīvā vadītāja
2010.g. 17. jūnijā.

Sākums

Meklējam pēdējo elfu

2010-05-31T01:39:00.000-07:00

25. maijā, grāmatai īsti piemēroti lietainā pēcpusdienā, Grāmatu Kluba biedri tikās, lai apspriestu Silvanas de Marī grāmatu "Pēdējais Elfs". Šis stāsts par jaunā, pēdējā elfa ceļojumiem un piedzīvojumiem ir caurvīts ar labu humoru, interesantiem domu graudiem, kurus tā vien gribas izrakstīt, un arī filozofiju, kas tomēr nevienu tieši nenosoda un nemāca kā dzīvot. Tajā sajaukta fantāzija ar pavisam reālām, bet bieži ignorētām pasaules problēmām.

Daļa Grāmatu Kluba biedru uzskatīja, ka tulkojums, un, iespējams, arī orģināls, ir uzrakstīts samērā sausā valodā, bet citi - ka tā ir krāšņa un labi atspuguļo personāžus un to domāšanu. Kopā apsriedām ideju, kā būtu, ja cilvēkiem būtu iespējams kļūt līdzīgākiem elfiem. Tikai vai kāds to vēlētos? Tik jūtīgi uztvert pasauli ir grūti. Tika izvirzīta doma, ka elfi ir primitīvāki kā cilvēki, tuvāki pirmatnējai sapratnei par pasauli, tomēr daļa uzskatīja, ka viņi ir daudz augstāk attīstīti, tādēļ arī tā cilvēku neciesti. Vai, ja "Pēdējais Elfs" pārtaptu filmā, tā varētu būt tik pat laba kā grāmata? Es stipri apšaubu, jo ne jau kaujas ainas, bet varoņu domas veido tās īpašo rozmarīna smaržu. Kāda lasītāja saskatīja līdzību ar Bībeli, citi arī ar reāliem un vēsturiskiem notikumiem. Atsķirīgi tika vērtēta pēdējā pūķa, Erbrova Jaunākā, rīcība un uzvedība - gan kā klaja, tukša iedomība, kas nemainītos, gan kā pusaudžu maksimālisms, no kā viņš ar laiku izaugtu. Galu galā, vairums lasītāju nonāca pie secinājuma, ka grāmata ir laba, kā arī pilnīgi noteikti lasāma un interesanta ne tikai bērniem vai pusaudžiem. Kopumā tās vērtējums bija aptuveni četras zvaigznes no piecām. Vairāki biedri arī gribēja ļoti izlasīt tās turpinājumu - "Pēdējais Orks".

Manuprāt, tikšanās bija ļoti interesanta. Vai domājat, ka "pasaulē tā nenotiek" kā šajā fantāzijas darbā? Tiesa, varbūt uz Zemes nav elfu vārda burtiskajā nozīmē, tomēr arī starp mums ir savādākie, kas lēnām izzūd, jo ir ļoti grūti saglabāt savu "es" mūsdienu sabiedrībā. Ir arī kari un bērnunami, kur bērni mirst no bada, ģimenes, kas pamet savus bērnus, jo tos vienkārši nespēj vai nevēlas uzturēt. Es neuzskatu, ka "Pēdējais Elfs" ir tikai fantāzija, kurā nevar un nevajag meklēt sakarības ar reālo pasauli. Šī grāmata ir par Zemi, tikai mazliet pārveidotu, jo savādāk to neviens nelasītu - jau tagad ir cilvēki, kas atsakās redzēt grāmatā pateikto, mums blakus esošo, patiesību.

Inga Ērika Pētersone

Pūķu ķērājs

2010-05-07T00:45:00.000-07:00

Halēda Hoseini „Pūķu ķērājs” (2003) ir smaga un provokatīva grāmata. Taču autora raitā valoda ļauj pārvarēt politiskās un sociālās nolemtības smagumu. Pēc grāmatas izlasīšanas dažiem radās interese uzzināt vairāk par Afganistānu un tās vēsturi. Stāsta centrā ir Amīrs, kurš izaudzis Kabulā, no kuras vēlāk bija spiests bēgt uz ASV. Viņa tēvs bija turīgs paštunu uzņēmējs, kurš audzina dēlu viens pats. Amīra vienīgais bērnības draugs ir Hazareju zēns Hasāns, kurš kalpo ģimenei. Hasans ir ļoti labs zēns, viņš aizstāv un godā Amīru. Kopā viņi piedalās pūķu laišanas sacensībās – vienā no Afganistānas bērnu mīļākajām nodarbēm. Tomēr kādu dienu Amīrs kļūst par liecinieku šausminošam notikumam, kas izmaina turpmāko viņa dzīvi un attiecības starp zēniem. 25 gadu vēlāk Amīrs atgriežas Afganistānā, lai izpirktu savu vainu. Grāmatu kluba tikšanās laikā šoreiz nenonācām pie centrālajām diskusiju tēmām. Tomēr šķita, ka lielos virzienos tās visiem bija skaidras – kultūra, etniskās grupas, emigrācija, reliģijas, karš. Sarunas raisījās par tēliem un to psiholoģisko portretējumu, piemēram, Amīra vēlmi izpirkt vainu pret savu bērnības draugu. Pretrunīgi tika vērtēts Amīra tēvs. Dažiem no mums likās, ka grāmatai ir divas daļas. Pirmajā daļā laiks rit lēnāk un dziļāk un intīmāk tiek izgaismota varoņu iekšējā pasaulē. Otrajā daļā, kur Amīrs atgriežas mūsdienu Afganistānā, notikumu ritējums šķiet straujāks un holivudiskāks. Tie, kuri bija redzējuši filmu, atzina, ka filma nav izdevusies tik labi kā grāmata. Tomēr mēs iesakām šo grāmatu izlasīt, lai iepazītu Afganistānu un labāk izprastu Afgāņu emigrantu likteņus.

Vēstule no grāmatas autora

2010-05-06T13:02:00.000-07:00

Iepriekšējā reizē, kad runājām par Pikadilī skvēru, kurš neatrodas Kumlā, nospriedām, ka varētu sazināties ar grāmatas autoru Hakanu Neseru un uzdot viņam pāris jautājumus, kas visvairāk rosināja mūsu diskusiju. Pirmkārt, mums saistošs likās pats nosaukums – it kā jau vienkārša un zināma patiesība - jo visiem taču skaidrs, ka Pikadilī svērs atrodas Londonā nevis Kumlā, tomēr tas izpelnījās mūsu uzmanību un mums prasījās papildus komentāri par šo izvēli arī no paša autora (protams, ja vien viņš būtu gatavs šādus komentārus sniegt). Otrkārt, diezgan plaša diskusija mums izvērtās par to, kas būtībā bija jau ārpus paša stāsta – mēs mēģinājām izspriest, kā neveiksmīgās attiecības starp Mauricu (grāmatas galveno varoni) un Sinhildu ietekmēja viņa turpmāko dzīvi. Jāatzīst gan, ka šie nebija vienīgie diskusijas jautājumi, tomēr par tiem mēs vienojāmies aizrakstīt autoram. Likās, ka pietiek tikai nolemt sazināties ar autoru, un lieta darīta, bet izrādījās – pirms tam vēl ir nepieciešams iegūt viņa kontaktinformāciju, un tas vairs nebija tik vienkārši. Hakans Nessers ir zviedru rakstnieks, diezgan populārs arī ārpus tās. Viņam ir sava mājas lapa un vairāki fanu uzturēti blogi, tikai kontaktinformācija publiski nekur nav pieejama. Lai varētu aizrakstīt cienījamajam grāmatas autoram, nācās pielietot gandrīz vai detektīva cienīgas metodes (viņš, kā detektīvromānu rakstnieks, to spētu novērtēt). Vispirms es atradu vairākas intervijas ar Hakanu Nesseru dažādos Zviedru medijos. Lai arī no rakstītā nesapratu ne vārda, tā es ieguvu žurnālistu kontaktinformāciju, kas viņu ir intervējuši. Aizrakstīju un pat saņēmu vienu atbildi, kas ieteica sazināties ar autora izdevēju – „Albert Bonniers Förlag”. No tā man visai ātri izdevās iegūt arī paša autora e-pastu. Mani laikam pavadīja veiksme, jo tanī pat dienā, kad aizsūtīju e-pasta vēstuli Hakanam Nesseram ar mūsu Grāmatu kluba jautājumiem, saņēmu arī pirmo atbildi, kurā viņš izteica prieku par to, ka mēs esam izlasījuši un apsprieduši viņa grāmatu, taču šobrīd viņš esot ceļā uz Indiju un mūsu jautājumiem pievērsīsies pēc atgriešanās. Ko viņš arī izdarīja – pēc neilga laika mēs saņēmām otru vēstuli, kurā bija komentāri par abiem jautājumiem, lūk kāds īsumā bija vēstules saturs:

* Grāmatas nosaukums ("...un Pikadili skvērs neatrodas Kumlā") ataino to situāciju, kad esi jauns un ilgojies būt Londonā, kur dzīve kūsā un kur uzstājas visas labākās grupas, taču tu esi iestrēdzis Kumlā – izmisīgi garlaicīgā Zviedrijas mazpilsētā. * Tas, kā Mauricu ietekmēja nepabeigtās attiecības ar Sinhildu, paliek lasītāju vērtēšanai, taču es ceru, ka jūs piefiksējāt grāmatas pirmo un pēdējo teikumu. Ir prieks, ka man ir lasītāji arī Latvijā. Starp citu Zviedrijā pēc grāmatas motīviem septembrī būs redzama filma. Visai interesanti, kas tur būs sanācis. Vislabākie vēlējumi visiem Grāmatu kluba biedriem.

Laiks ir zaglis. Laiks ir tilts. Tas bija pirmais un pēdējais grāmatas teikums un starp tiem paliek viss pārējais - Kumla, Pikadilī, skaņu plates, cigaretas, mīlestība un vienas vasaras notikumi.

Sākums

Valmieras bibliotēka jaunajās telpās jau divus gadus

2010-03-04T06:31:00.000-08:00

Valmieras integrētā bibliotēka jau divus gadus jaunajās telpās pie Gaujas. Šajā rakstā esam minēti kā bibliotēkas viens no "rezultatīvajiem rādītājiem" šajā laikā. Smalki, vai ne ;)

Kāpēc Pikadilī skvērs neatrodas Kumlā?

2010-03-03T11:13:00.000-08:00

Trešdien 24. februārī mēs apspriedām Hokana Nesera (1950) darbu “Un Pikadilī skvērs neatrodas Kumlā.” Grāmatā aprakstītais norisinās Zviedrijā, mazā pilsētiņā Kumlā no 1967.– 1968. gadam. Stāstnieks ir 17 gadu vecs puisis vārdā Maurcis. Mazā Zviedrijas pilsētiņa pie Orebro mierīgi snauž, līdz kādā dienā tajā notiek briesmīga slepkavība – Maurica kaimiņam no pretējās mājas tiek nocirsta galva. Šausmīgi, vai ne?

Detektīvi, kuru darbība norisinās mazās pilsētiņās, mēdz būt ļoti aizraujoši, jo pastāv aizdomas, ka skeleti skapī mētājas ikvienam pilsētiņas iedzīvotājam. Tomēr, ja Jums garlaicīga šķiet mazās pilsētiņas ikdiena un neaizrauj šaha gājiena e2-e4 šifrēšana, vietējie “bumbieri,” un Vācu karavīru īkšķis, Jums varētu patikt topoša vīrieša psiholoģiskais portretējums. Maurics ļoti jūtīgi uztver tuvo cilvēku vērtējumu par sevi, viņa jūtas ir sakāpinātas un no /teenage angst / perioda viņš pamazām kļūst par vīrieti. Vismaz, tā viņš pats domā. Stāsta galvenais varonis visu laiku klausās mūziku, smēķē un iestarpina pa anglicismam. Lai nu kā, bet šī stāsta konvertējamā valūta viennozīmīgi ir skaņu plates, cigaretes un alus. Naudai kā tādai nav svara, ja vien tā netiek izteikta šajās naudas vienībās. Tie ir sešdesmitie.

Mēs aplūkojām vairākus jautājumus: Vai slepkavība un tās atrisinājums vispār būtu uzskatāma par stāsta galveno līniju? Vai Jūs nojautāt par vainīgo? Kāpēc Sinhildas māte - Estere Bolēgo, bija tik īpaša Kumlas pilsētā un ko nozīmē tas, ka „viss ir relatīvs izņemot viņu”. Vai Maurica attiecības ar Sinhildu vispār būtu iespējamas? Vai Mauricam vairāk patīk Sinhilda vai viņas māte? Kāda ir dažādu dīvaino notikumu nozīme romānā? Ko Mauricam nozīmē kūdras purvs? Kādas ir Maurica vecāku attiecības? Kāda ir vācu karavīra īkšķa nozīme? Un, visbeidzot, mums radās arī jautājums par virsrakstu - kāpēc tad Pikadillī skvērs neatrodas Kumlā? Maurica tēvs izsakās, ka Kumla ir pasaules centrs, bet vai tā ir? “Irānas šeihs iecēla pats sevi par ķeizaru un Farahu Dibu par ķeizarieni. Dienvidāfrikas pilsētā dakteris veica pirmo veiksmīgo sirds transplantāciju, un Kumlā pakārās viens šahists.” Nekas daudz jau tajā Kumlā nenotiek. Nekas jauks arī nē – viss pretēji tam, kā vajadzētu notikt pasaules centrā. Varbūt tomēr laisties?

P.S. Attēlā redzams Kumlas pilsētas cietums.

Kas atrodas Kumlā?

2010-03-02T09:16:00.000-08:00

View Larger Map

Februārī lasām detektīvu

2010-01-04T01:11:00.000-08:00

Ir 1967.gada vasara. Mauricam ir 17 gadu, un viņš ilgojas doties plašajā pasaulē. Uz Londonu, Sanfrancisko, Parīzi... Dilans, Džoiss, grupa "Sgt Pepper". Tā ir mīlestības vasara, bet ne tikai. Mazajā pilsētiņā Nerkes līdzenumā, Pasaules centrā, notiek izšķirošas un mīklainas lietas. Pēc šīs vasaras Maurics vairs nav tas pats cilvēks, kas bijis. No zviedru valodas tulkojusi Sandra Strole. Grāmatu var arī iegādāties Jāņa Rozes grāmatnīcā.

Grāmatu apspriedīsim nākošajā tikšanās reizē 24. februārī plkst. 18.00.Vairāk par autoru var uzzināt te.

Aprīļa grāmata būs Pūķa ķērājs

2010-01-04T01:02:00.001-08:00

Pēc mūsu kluba biedra ierosinājuma, mēs izvēlējāmies mainīt aprīļa grāmatu uz Halēnda Hoseinī "Pūķa ķērājs." Tā ir izdota 2003. gadā Zvaigznē ABC un tas ir pamatoti uzskatāms par vienu no spēcīgākajiem darbiem pēdējo gadu pasaules literatūrā. Romāns „Pūķa ķērājs" vēstī par diviem zēniem - Amīru un viņa tēva kalpotāja dēlu Hasanu, kas gandrīz kā brāļi uzaug Afganistānā - zemē ar senām austrumu pasakām, skaistiem namiem un ziedošiem granātkokiem. Bērni tur katru ziemu laiž pūķus un cilvēki seko paaudzēs koptām tradīcijām - pilnām aizkustinošas uzticības un cieņas. Taču diemžēl ikvienā no mums un apkārtējā pasaulē mīt pārāk daudz pretrunu un kārdinājumu. Zēnu starpā ielaužas noslēpumi, meli un nodevība, un bērnībā izdarītās izvēles turpina ietekmēt arī pieaugušā Amīra dzīvi. Notikumu sakritība ilgus gadus pēc emigrācijas atkal atved viņu uz kara, reliģisku un etnisku konfliktu plosīto dzimteni izpirkt savu vainu.

Šīs izmaiņas grāmatu sarakstā nozīmē to, ka saraksts kļūst garāks un pārējās grāmatas "pabīdas uz priekšu." Atjaunotais grāmatu saraksts 2010. gadam lejuplādējams šeit. Sīkāk par Halēndu Hoseinī varat palasīt te.

Kā mēs apspriedām Lietus pavēlnieku

2010-01-04T00:15:00.000-08:00

Interesanta diskusija mums grāmatu klubā izvērtās par Sola Belova „Lietus pavēlnieku Hendersonu”. Interesanta tāpēc, ka domas par grāmatu dalījās un, ja tās varētu atzīmēt uz skalas starp patika un riebās, tad uz katra skalas punkta būtu pa kādam vērtējumam. Bija tādi, kas nespēja izlasīt grāmatu līdz galam, jo nepatika bija pārāk liela un bija arī tādi, kas uzskatīja to par labāko pēdējā laikā lasīto grāmatu. Nevar noliegt – galvenais varonis Hendersons īpašas simpātijas neizraisa – rupjš, agresīvs, nesavaldīgs mačo, kurš ļoti pieķēries savām cūkām, ko audzē fermā, bet mazāk uzmanības velta sievai un bērniem. Kaut arī Hendersons šķiet samērā degradēta personība, tomēr kolorīta un viņa skats pašam uz sevi no malas ir visai ironisks lai neteiktu komisks, jo sevi viņš neuztver nopietni. Līdz brīdim, kamēr nonāk Āfrikā un atrod tur savu Es. Nav jau tā, ka šis Es mētātos Āfrikas tuksneša vidū, lai atgūtu sirds mieru un iemācītos novērtēt un priecāties par tām lietām/ cilvēkiem, kas viņam doti, Hendersonam beidzot jāiesaistās arī tādos notikumos, kas ir jau ārpus viņa kontroles. Un, kā mēs diskutējot apjautām, tieši šo notikumu izraisītās spēcīgās, iepriekš nepiedzīvotās emocijas bija tas pēc kā viņš tiecās. Hendersonam jau viss bija dots no dzimšanas – bagātība, atpazīstams vārds un līdz ar to zināma ietekme, bet viņš nebija laimīgs. Daži uzskatīja, ka tieši tā arī radās konflikts starp nokārtoto dzīvi un Hendersona radošo, aktīvo personību.
Pats interesantākais tomēr bija tas, cik dažādi mēs katrs spējam uztvert vienu darbu – un nav jau runa tikai par patika vai nepatika, mēs katrs saskatījām un izcēlām grāmatā kādu niansi vai aspektu un ar to varējām padalīties ar citiem. Kāds pamanīja mīlestības līnija, kas vijas cauri visai grāmatai, cits dažādo kultūru un civilizāciju sadursmes, vēl cits personības identitātes meklējumus utt. un tā joprojām. Savukārt pats autors visticamāk mums novēlētu nevis meklēt simbolus vai apslēptas jēgas, bet vienkārši baudīt pašu stāstu kā piedzīvojumu. Nedēļu pirms iznāca grāmata “Lietus pavēlnieks Hendersons”, Sols Belovs publicē rakstu “New York Times”, kurā aicinājis nevērtēt tēlus kā simbolus. (1) “Dziļajam lasītājam”, kas visur tiecas rast jēgu, brīžam iet secen baudījums no darbā attēlotajām detaļām, tēliem un emocijām.

Un Belovs ir uzrakstījis patiešām interesantu piedzīvojumu stāstu – ar neparastiem notikumiem, krāšņām detaļām, spilgtām emocijām. Varbūt brīžiem pārāk gariem dialogiem, kas dažiem no diskusijas dalībniekiem likās gari un bezjēdzīgi. Iespējams rakstnieks tajos gribējis tikai ievilināt kādu pārāk intelektuālu lasītāju, kas censtos atkodēt to slēpto nozīmi. Tāpēc ļausim, lai banāns šoreiz paliktu tikai banāns, tēvoci Freid!.

Piezīmes
(1) Bellow, Saul (15.02. 1959) The Search for Symbols, a Writer Warns, Misses All the Fun and Fact of the Story. The New York Times. Retrieved: 31.12.2009. Available: http://www.nytimes.com/books/97/05/25/reviews/bellow-symbol.html (Nepieciešama reģistrēšanās)

Mūsu grāmatas un sanākšanas reizes 2010-11. gadā

2010-01-02T04:50:00.000-08:00

Grāmatu klubs sanāk Valmieras integrātajā bibliotēkā katra mēneša pēdējā trešdienā plkst. 18.00. Pirms ierašanās lūdzam izlasīt sarakstā minēto grāmatu, lai interesantāk. Jūs varat arī ieteikt Grāmatu klubam savu grāmatu.

2010-11. gadā mēs apspriedīsim šādas grāmatas:
27. oktobris, 2010. Nora Ikstena, "Amour fou: aplamā mīla 69 pantos."
24. novembris, 2010. Lorenss Darels, "Kipras rūgtie citroni."
29. decembris, 2010. Toro Henrijs Deivids, "Voldena jeb dzīve mežā."
26. janvāris, 2010. Godē Lorāns, "Skortu saule."
23. februāris, 2011. Ābele Inga, "Paisums.."
30. marts, 2011. Amēlija Notomba, "Bailes un trīsas."
27. aprīlis, 2011. Ērvina Terija, "Kopā ar Stīvu. Stāsts par Krokodilu Mednieku Stīvu Ērvinu."
25. maijs, 2011. Taņidzaki Dzjuničiro, "Ēnas cildinājums."
29. jūnijs, 2011. Dīpaks Čopra, "Buda : stāsts par apskaidrību."
27. jūlijs, 2011. Gijs De Mopasans, "Mīlulis."
31. augusts, 2011. Lato Lapsa, "Va(i)ras virtuve."
28. septembris, 2011. Išiguro Kadzuo, "Dienas atlikusī daļa."

Šo grāmatu anotācijas var lejuplādēt šeit. Ja uz tikšanos nākat pirmo reizi, lūdzu dienu pirms tam piesakaties, uzrakstot e-pastu uz gramatuklubs@gmail.com. Katru gadu septembra beigās vai oktobrī grāmatu kluba biedri veic grāmatu izlozi nākošajam gadam. Grāmatu klubā var piedalīties ikviens, kurš vēlas pārrunāt kādu no grāmatām.

Līdz šim mēs esam lasījuši šādas grāmatas:
29. septembris, 2010 - Anna Gavalda "35 kilogrami cerības"
28. jūlijs, 2010 - Fransuāza Sagāna "Nesaklātā gulta."
30. jūnijs, 2010 - Stīvens Hokings, Leonards Mlodinovs "Vēl īsāk par laika vēsturi"
25. maijs, 2010 - Silvana De Mari "Pēdējais elfs"
28. aprīlis, 2010 - Hāleds Hoseinī "Pūķa ķērājs"
24. februāris, 2010 - Hokans Nesers "...un Pikadili skvērs neatrodas Kumlā"
29. decembris, 2009 - Sols Belovs "Lietus pavēlnieks Hendersons"
28. oktobris, 2009 - Lūiss Bromfīlds "Lieti nāk"

Anotācijas par 2009-10. g. grāmatām ir lejuplādējams šeit.

Uz bloga sākumu

Mūsu grāmatu klubs minēts Bibliotēku pasaules jaunajā numurā

2010-01-02T02:00:00.000-08:00

Par mūsu Grāmatu klubu rakstīts Latvijas Nacionālās bibliotēkas informatīvajā izdevumā "Bibliotēku pasaule" ziņās (82. lpp). Priecājamies, ka par mums uzzin arī citi. Paldies Marlēnai Krasovskai par rakstu!

Laimīgus svētkus mūsu lasītājiem!

2009-12-23T09:09:00.000-08:00

Nākošā tikšanās 29.decembrī

2009-10-30T00:16:00.000-07:00

Uz nākošo reizi lasām Sola Belova "Lietus pavēlnieku Hendersonu." Tiekamies 29.decembrī.

Grāmatu kluba grāmatām ir iekārtots atsevišķs plaukts

2009-10-12T01:28:00.000-07:00

Ja vēlaties paturēt rokās, pāršķirstīt un izlasīt tās grāmatas, kas ir sarakstā uz priekšu, jums nav jāmeklē pa visu bibliotēku, kur tās atrodas. Pirmajā stāvā pie reģistrācijas galda ir iekārtots atsevišķs grāmatu kluba plaukts. Tur pieejamas visas grāmatas, kas ir 2009./2010g. sarakstā.

Notikusi grāmatu kluba pirmā tikšanās

2009-10-01T04:39:00.000-07:00

Trešdien 30. septembrī, sanākot kopā domubiedriem un baudot pozitīvu un atvērtu gaisotni, Valmieras integrētajā bibliotēkā norisinājās Grāmatu kluba pirmā tikšanās. Pēc nelielas iepazīšanās ar pašu ideju un darbības principiem, vienojāmies par to, kas ir mūsu Grāmatu klubs – grāmatu lasītāju ( mīļotāju, cienītāju, baudītāju utml. – atkarībā no pieķeršanās pakāpes grāmatām) grupa, kas tiekas reizi divos mēnešos un uz tikšanos izlasa konkrētu grāmatu. Katram bija iespēja piedāvāt savu iecienīto grāmatu lasīšanai – visi ierosinājumi tika sabērti lielā cepurē un velkot no tās ārā pa vienam nosaukumam, izveidojās grāmatu saraksts veselam gadam. Dažas grāmatas palika rezervē, taču kopīgi vienojoties tās no „rezervistēm” jebkurā brīdī var kļūt par „nākamo grāmatu” Anotētu grāmatu sarakstu šim un nākošajam gadam varat lejuplādēt šeit.

Nākamā Grāmatu kluba tikšanās reize paredzēta 2009.g. 28. oktobrī un tad kopīgi pārspriedīsim Lūisa Bromfīlda grāmatu „Lieti nāk”.

Mozaīkas veidošana

2009-08-18T06:48:00.000-07:00

Grāmatu kluba mērķis nav atrast vienu patiesību, tā arī nav tiesas spriešana grāmatai un tās lasītājam, grāmatu klubs ir par tikšanos – vienkāršu cilvēcisku tikšanos un sarunu. Domu apmaiņa, savas pieredzes nodošana un jaunas iegūšana – tas nav maz. Būtībā katra grāmata ir stāsts – kaut arī tā vēsta par citu cilvēku dzīvi, attiecībām un pārdzīvojumiem, tomēr nereti grāmatā varam ieraudzīt paši sevi. Vienalga vai grāmata izklaidē vai liek aizdomāties, tajā brīdī, kad lasām, tā pārkāpj lappušu robežas un iznāk ārpusē, lai katrs lasītājs to no jauna varētu izdzīvot un sapludināt ar savu personisko pieredzi. Tāpēc vienā grāmatā patiesībā slēpjas tūkstoš grāmatu – katrs lasītājs saredz tur kaut ko citu, izjūt savādāk un domā par izlasīto savādāk. Kopīga grāmatu lasīšana ir kā mozaīkas veidošana – liekot krāsainu gabaliņu pie gabaliņa, paveras aizvien plašāks skatījums uz bildi.

Grāmatu kluba pirmā tikšanās notiks 30. septembrī

2009-08-03T03:45:00.000-07:00

Grāmatu kluba pirmā tikšanās notiks 30. septembrī plkst. 18.00 Valmieras integretās bibliotēkas 2. stāvā.

Tajā grāmatu kluba dalībnieki apspriedīs grāmatu sarakstu 2009./2010. gadam un ievēlēs kluba vadību. Valmieras bibliotekas un Vidzemes Augstskolas gramatu kluba inciatori ir ViA pasniedzējs Visvaldis Valtenbergs un Valmieras bibliotēkas reģionālā mācību centra vadītāja Svetlana Sprūža.

Grāmatu klubā uzaicināti piedalīties ViA studenti, administrācijas darbinieki un citi valmierieši. Šī gada lasāmo un apspriežamo grāmatu sarakstā ir Gija Mopasāna, Fransuāzas Sagānas, Trūmena Kapotes, Stīvena Hokinga un Andrē Žida darbi. "Grāmata ir lielisks iemesls tikties, dalīties izjūtās un pārdomās ar citiem, tā gūstot kopīgas lasīšanas pieredzi, " sacīja Sprūža. Visvaldis Valtenbergs uzskata, ka grāmatu klubs pie augstskolas un bibliotēkas ir nepieciešams, lai veidotu aktīvu, ieinteresētu un lasītāju kopienu. Plānots, ka grāmatu klubs satiksies reizi divos mēnešos Valmieras integrētajā bibliotēkā.